izcelties
izcelties -ceļos, -celies, -ceļas, pag. -cēlos.- Rasties, iesākties. Izcēlās strīds. Ugunsgrēks izcēlies neuzmanības dēļ. Neļaut i. karam.
- Nokļūt uz cietzemes (braucot pa ūdeņiem). Kuģa ļaudis izceļas malā ar laivām. I. smilšainā krastā.
- Mēģināt celt (bez panākumiem); celt līdz pagurumam, apnikumam (ko). Izcēlās pa diviem, bet baļķi nepacēla.
- Izdalīties, būt redzamam; izvirzīties. Gaišie ziedi uz tumšā fona labi izceļas. Viņš izceļas ar labām zināšanām. I. ar drosmi un aukstasinību.
|
Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'izcelties' reikšmę, galite ją pakeisti:
REDAGUOTI BETA
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.