ievilkties
ievilkties -velkos, -velcies, -velkas, pag. -vilkos.- Ievilkt sevi, savu ķermeni; sar. lēnā, nevarīgā gaitā ieiet, ievirzīties (kur). Gliemezis ievelkas čaulā. Slimais ievelkas istabā. I. kaktā.
- Netīšām, tikt ievilktam (par svītrām, līnijām).
3. pers. Pierē ievilkās grumba. Zīmējumā ievilkusies nepareiza līnija. - Iesūkties (vielā, masā, šķidrumā).
3. pers. Uzliet kafiju, lai ievelkas. Tēja vēl nav ievilkusies. - Ieilgt.
3. pers.; sar. Gaidīšana ievelkas. Pārrunas ievelkas garumā. Frazeoloģismi:- I. savā čaulā -- kļūt noslēgtam, nesabiedriskam, nerunīgam; norobežoties no apkārtējā, neinteresēties par to.
|
Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'ievilkties' reikšmę, galite ją pakeisti:
REDAGUOTI BETA
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.