grimt
grimt grimstu, grimsti, grimst, pag. grimu, nepārej.- Smaguma spēka ietekmē slīdēt iekšā (kādā šķidrumā). Makšķeres pludiņš sāk g. Kuģis grimst. Laiva piesmeļas un grimst. Šis materiāls ūdenī negrimst.
- Ar savu svaru daļēji iespiesties (mīkstā, irdenā pamatā); stigt. Kājas grimst sūnās, smiltīs. Akmens grima ezera dūņās.
- Lēnām slīdēt lejup (kur iekšā, aiz kā). Saule grimst. Krava grimst kuģa tilpnē.
- Būt iekļautam (kur), apņemtam (ar ko); arī būt pārklātam, apsegtam (ar ko). Māja grimst koku zaļumā. Ābele grimst ziedos. Krūmāji grimst miglā.
- Pakāpeniski nonākt (kādā psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī); arī pilnīgi nodoties (kam). G. miegā. G. pārdomās. G. mūzikā. Skatiens grimst tālē pārn., poēt.
- Pakāpeniski pagrimt, nonākt nevēlamā, nomācošā stāvoklī. G. trūkumā, nabadzībā, parādos, postā.
|
Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'grimt' reikšmę, galite ją pakeisti:
REDAGUOTI BETA
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.