gredzentiņš
gredzentiņš s.Sk. gredzens
gredzens v.- Metāla stīpiņa, ko valkā pirkstā par rotaslietu vai simbolu. G. ar dārgakmeni. Dāvināt gredzenu. Laulības g.
- Apļveida stīpa, kas aptver kādu apaļu priekšmetu. Uzmaukt naža spalam gredzenu. Noņemt putnam no kājas gredzenu. Virzuļa g.
- Tas, kam ir loka, apļa, spirāles forma. Koka gadskārtu gredzeni. Nervu g. Izpūst gaisā dūmu gredzenus. Sagriezt, savīt, saritināt gredzenā -- izveidot loka, apļa, spirāles formā. Čūska saritinājās gredzenā.
- Literatūrzinātnē - vienāda vai līdzīga posma atkārtojums daiļdarba vai tā daļu sākumā un beigās. Romāns "Mērnieku laiki" radīts pēc gredzena principa. Gredzena kompozīcija (dzejā) -- tāda kompozīcija, kur pirmais un pēdējais pants ir vai nu gluži, vai gandrīz vienādi.
Atvasinājumi: |
Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'gredzentins' reikšmę, galite ją pakeisti:
REDAGUOTI BETA
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.