gausulis

"Gausulis" latviešu valodā ir vārds, kas apzīmē cilvēku, kurš runā neskaidri, burrī, vai arī runā pārāk daudz un tukši (bieži vien ar negatīvu nokrāsu). Tas var attiekties uz:

1. Neskaidri runājošu cilvēku – piemēram, ja kāds runā ātri, nesaskaidrojami vai burrī.
2. Tukšu runātāju – cilvēku, kurš runā daudz, bet bez satura, "pļāpā".

Piemēri lietojumam:
1. Neskaidrai runai:
"Viņš tik ātri un neskaidri runāja, ka visi saprata tikai pusi no teiktā – īsts gausulis!"

2. Tukšai pļāpāšanai:
"Neklausies viņā – tas tikai gausulē par niekiem, bet nekāda jēga nav."

Sinonīmi: pļāpa, pļāpītis, valkātājs (sarunvalodā).
Antonīmi: īss, kodolīgs runātājs; klusinieks.

Tulkojumi citās valodās "Gausulis"

• Gausulis baltkrievu valoda: Яркі
• Gausulis vācu: Hell
• Gausulis angļu valodā: Bright
• Gausulis lietuviešu valodā: Šviesus
• Gausulis poļu valoda: Jasny
• Gausulis krievu valodā: Яркий

Įrašas
Paaiškinimas	"Gausulis" latviešu valodā ir vārds, kas apzīmē cilvēku, kurš runā neskaidri, burrī, vai arī runā pārāk daudz un tukši (bieži vien ar negatīvu nokrāsu). Tas var attiekties uz: 1. Neskaidri runājošu cilvēku – piemēram, ja kāds runā ātri, nesaskaidrojami vai burrī. 2. Tukšu runātāju – cilvēku, kurš runā daudz, bet bez satura, "pļāpā". Piemēri lietojumam: 1. Neskaidrai runai: "Viņš tik ātri un neskaidri runāja, ka visi saprata tikai pusi no teiktā – īsts gausulis!" 2. Tukšai pļāpāšanai: "Neklausies viņā – tas tikai gausulē par niekiem, bet nekāda jēga nav." Sinonīmi: pļāpa, pļāpītis, valkātājs (sarunvalodā). Antonīmi: īss, kodolīgs runātājs; klusinieks.
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.