cilvēcība

Cilvēcība nozīmē:
- Cilvēka dabiskās īpašības — saprāts, līdzjūtība, labestība, godīgums.
- Humānisms — rūpes par citiem, cieņa pret cilvēka dzīvību un cieņu.
- Antonīms — nežēlība, cietsirdība, dehumanizācija.

Piemēri:
1. Palīdzība grūtībās
Piemērs: "Viņš parādīja cilvēcību, palīdzot bezpajumtniekam atrast siltu naktsmītni."

2. Humānas attieksmes izpausme
Piemērs: "Pat karā svarīgi saglabāt cilvēcību — attiekties ar cieņu pret gūstekņiem un civiliedzīvotājiem."

3. Filozofiskā nozīme
Piemērs: "Renesanses laikmeta mākslā atdzima ideja par cilvēcību — ticība cilvēka spēkiem un vērtībām."

Īss definīcija:
Cilvēcība ir labāko cilvēka īpašību kopums, kas izpaužas rūpēs par citiem, ētiskā uzvedībā un atzīšanā par katras personas vērtību.

Tulkojumi citās valodās "Cilvēcība"

• Cilvēcība baltkrievu valoda: Чалавецтва
• Cilvēcība vācu: Menschlichkeit
• Cilvēcība angļu valodā: Humanity
• Cilvēcība lietuviešu valodā: Žmonija
• Cilvēcība poļu valoda: Ludzkość

Įrašas
Paaiškinimas	Cilvēcība nozīmē: - Cilvēka dabiskās īpašības — saprāts, līdzjūtība, labestība, godīgums. - Humānisms — rūpes par citiem, cieņa pret cilvēka dzīvību un cieņu. - Antonīms — nežēlība, cietsirdība, dehumanizācija. Piemēri: 1. Palīdzība grūtībās Piemērs: "Viņš parādīja cilvēcību, palīdzot bezpajumtniekam atrast siltu naktsmītni." 2. Humānas attieksmes izpausme Piemērs: "Pat karā svarīgi saglabāt cilvēcību — attiekties ar cieņu pret gūstekņiem un civiliedzīvotājiem." 3. Filozofiskā nozīme Piemērs: "Renesanses laikmeta mākslā atdzima ideja par cilvēcību — ticība cilvēka spēkiem un vērtībām." Īss definīcija: Cilvēcība ir labāko cilvēka īpašību kopums, kas izpaužas rūpēs par citiem, ētiskā uzvedībā un atzīšanā par katras personas vērtību.
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.