augstums
augstums v.- Atstatums no (kā)apakšas, pamatnes, arī no jūras līmeņa, līdz augšai; arī (kā) atstat. līdz zemei. Torņa a. ir simt metru. Kalna a. ir 700 metru virs jūras līmenī. Sēta cilvēka augstumā. Viļņu a. jūrā. Lidojuma a. Griestu a.
- Ģeometrijā -perpendik., kas novilkts no figūras virsotnes uz tās pamatu; šī perpendikula garums. Trijstūra a. Prizmas a.
- Vieta, kas atrodas noteiktā attālumā no zemes, jūras līmeņa. Lielā augstumā kalnos atmosfēras spiediens ir zems. Lidmašīna lidoja trīs kilometru augstumā.
- Vieta lielā atstatumā no zemes. dsk. augstumi // Izcils, augsts stāvoklis. pārn. Debesu augstumos riņķo vanags. Slavas augstumi. -- stāvoklis, kad iegūta liela slava.
- Skaņas īpašība, ko raksturo vibrējoša ķermeņa svārstību skaits laika vienībā. Vienāda augstuma skaņas.
Frazeoloģismi:- Būt sava uzdevuma augstumos -- izcili veikt savu uzdevumu.
|
Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'augstums' reikšmę, galite ją pakeisti:
REDAGUOTI BETA
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.