atvadīties
atvadīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos.- Šķiroties izdarīt kādas pieņemtas darbības, piem., atsveicināties, paspiest roku u.c.; sarīkot atvadības un piedalīties atvadībās. Aizbraucot a. no vecākiem. A. klusējot, a. ar galvas mājienu. Viņš aizgāja neatvadījies. A. no nelaiķa.
- Šķirties (no bijušā), arī pakavēties (pie tā) atmiņās; atzīt par zudušu, nepiepildāmu. pārn. A. no pagātnes. A. no cerībām, sapņiem.
|
Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'atvadities' reikšmę, galite ją pakeisti:
REDAGUOTI BETA
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.