atlaisties
atlaisties -laižos, -laidies, -laižas, pag. -laidos.- Atņemt, atlaist rokas (no kā); tikt atlaistam vaļā, arī nebūt vairs savilktam (parasti par rokām). Zēns atlaižas no airiem. Rokas nespēkā atlaižas no zāģa. Dūres savilkās un atlaidās.
- Pārtraukt, neturpināt (iesākto); atteikties; piekāpties. Neatlaisties cīņā ar grūtībām. Nespēt a. no sava nodoma.
- Atkust; kļūt mīkstākam, valganam.
3. pers. Piesaulē zeme jau atlaižas. Sasalušie kartupeļi siltumā atlaidās. Siens mitrā gaisā atlaižas. - Mazināties, pierimt.
3. pers. Sals atlaižas. Sāpes atlaidās. Laiks atlaidies (kļuvis siltāks). - Atgulties (parasti uz muguras), arī novietoties pusguļus; brīvi atbalstīties (pret ko); atgulties, lai atpūstos (neilgi). A. zālē, gultā. A. šūpuļkrēslā. A. pret koku. A. pret atzveltni. Iet nedaudz a. dienasvidū.
atlaisties 3. pers. -laižas, pag. -laidās.- Atlidot (1). Strazds atlaidās pie būrīša.
|
Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'atlaisties' reikšmę, galite ją pakeisti:
REDAGUOTI BETA
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.