apliecināt
apliecināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju, pārej.- Apstiprināt (pareizumu, patiesumu). A. faktu ar parakstu, zīmogu. Notārs apliecināja dokumenta noraksta pareizību. Kaimiņi apliecināja, ka dzīvoklī viss bijis klusu.
- Pierādīt.
3. pers. Arheoloģiskie izrakumi apliecina seno baltu cilšu augsto kultūru. Sacīkstes apliecināja komandas meistarību. - Izpaust, izteikt. A. kādam savu cieņu. Sirsnīgos vārdos viņš apliecināja savu atzinību.
|
Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'apliecinat' reikšmę, galite ją pakeisti:
REDAGUOTI BETA
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.