aizraut
aizraut -rauju, -rauj, -rauj, pag. -rāvu, pārej.- Strauji aizvilkt (projām); raujot aizdabūt (kur, līdz kurienei). Satrakotais zirgs aizrāva ratus uz šķūni. A. skabargu aiz naga. A. aizkaru durvīm priekšā.
- Izkustināt un strauji aizvirzīt sev līdzi (par straumi, vēju).
3. pers. Lavīna aizrāva visu, kas gadījās ceļā. Straume aizrāva akmeņus un krūmus. - Strauji, raujot aizvērt. A. logu, durvis. A. rāvējslēdzēju.
- Strauji aizvest, nogādāt. pārn., sar. A. labības maisu uz dzirnavām. Mašīna viņus strauji aizrāva līdz stacijai.
- Pilnīgi pārņemt savā varā; saistīt, saviļņot. pārn. Izrāde aizrauj skatītājus. Lektora stāstījums visus aizrāva. Viņš prot a.
- Pēkšņi pārtraukt; aizžņaugt. Vējš, dūmi, asa smaka aizrauj elpu.
|
Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'aizraut' reikšmę, galite ją pakeisti:
REDAGUOTI BETA
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.