atbrīvot
atbrīvot -oju, -o, -o, pag. -oju, pārej.- Palaist vaļā, atsvabināt (ko piesaistītu); izlaist brīvībā. A. suni no ķēdes. A. aizķērušos āķi. A. gūstekņus. A. ieslodzītos no cietuma.
- Padarīt brīvu, neatkarīgu. A. zemi no koloniālisma jūga. A. dzimteni no ienaidniekiem.
- Noņemt, palīdzēt noņemt ko traucējošu. A. no smaga nesamā. A. slimnieku no apģērba. A. rokas no saitēm.
- Panākt, ka tiek vaļā no kā nepatīkama. A. kādu no nepatīkama ceļabiedra.
- Dot iespēju nepildīt kādas saistības; arī atlaist. A. no karadienesta slimības dēļ. A. sievietes no mājas darbiem. A. skolnieku no stundas. A. darbinieku pēc paša vēlēšanās.
- Likvidējot ierobežojumu, padarīt brīvu, lietojamu citam nolūkam. A. radošos spēkus darbam. Atbrīvotā atomenerģija.
- Padarīt tukšu, brīvu. A. mucu. A. istabu. A. kuģi no pasažieriem. A. ceļu.
- Atslābināt. A. muskuļus.
|
Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'atbrivot' reikšmę, galite ją pakeisti:
REDAGUOTI BETA
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.